Silīcija alumīnija sakausējums ir sakausējuma materiāls, kas sastāv no silīcija un alumīnija. Rūpniecībā silīcija alumīnija sakausējumus var iedalīt trīs kategorijās: viena ir hipoeutektiskais silīcija alumīnija sakausējums ar silīcija saturu no 9% līdz 12%; Otrs veids ir eitektiskais silīcija alumīnija sakausējums ar silīcija saturu no 11% līdz 13%; Trešais veids ir hipereutektiskais silīcija alumīnija sakausējums ar silīcija saturu virs 12%, galvenokārt diapazonā no 15% līdz 30%; Silīcija alumīnija sakausējuma materiāli var saglabāt izcilu silīcija un alumīnija veiktspēju, kas nepiesārņo vidi un nav kaitīgi cilvēka ķermenim. Tos galvenokārt izmanto aviācijā, elektroniskajās ierīcēs un kosmosa tehnoloģijās. Ja kopējais silīcija saturs silīcija alumīnija sakausējumā ir augsts, tas var uzlabot tā nodilumizturību, izturību pret plaisām un plūstamību, kā arī samazināt tā termiskās izplešanās koeficientu.
Silīcija alumīnija sakausējuma ražošanas metode
1. Kausēšanas liešanas metode
Kausēšanas liešanas metodes izmaksas ir salīdzinoši zemas, un to var ražot lielos daudzumos ar vienkāršu aprīkojumu. Tā ir visizplatītākā sagatavošanas metode, taču šī metode ir pakļauta plaisām apstrādes laikā, nopietnai komponentu segregācijai, sliktajām mehāniskajām īpašībām un grūtībām turpmākajā apstrādē, piemēram, mehāniskajā apstrādē. Palielinoties silīcija saturam sakausējumā, ir grūti sagatavot augstas silīcija alumīnija sakausējuma materiālus ar parasto liešanu.
2. Infiltrācijas metode
Ir divu veidu infiltrācijas metodes, viena ir spiediena infiltrācijas metode, bet otra ir bezspiediena infiltrācijas metode. Spiediena infiltrācijas metode var atrisināt problēmu, kas saistīta ar materiālu un metāla šķidrumu mitrināšanas palielināšanu, kā rezultātā rodas nepilnīga infiltrācija. Mehāniskā spiediena radītās sarežģītības dēļ tā pielietojums un izstrāde tagad ir ierobežota.
3. Pulvermetalurģija
Pulvermetalurģijas metode tiek izgatavota, izmantojot alumīnija pulveri, silīcija pulveri un līmi, izmantojot sauso presēšanu un citas metodes. Šī metode var atrisināt tādas problēmas kā slikta mitrināmība starp silīcija daļiņām un alumīnija matricu, un to var izveidot vienā piegājienā, novēršot sarežģītās metāla matricas kompozītmateriālu apstrādes nepilnības. Tomēr šis process ir salīdzinoši sarežģīts, grūti precīzi kontrolējams, un formējums nav blīvs, kā rezultātā rodas augstas izmaksas.